Kā sastādīt ģimenes ikmēneša budžetu?

Veiksmīgai budžeta pārskatīšanai nav nepieciešami speciāli rīki vai sistēmas. Visvienkāršāk to ir sākt, paņemot papīra lapu un pārdalot to uz pusēm, vienā pusē rakstot ienākumus, otrā – izdevumus. 

Kreisajā pusē sarakstiet visus ģimenes regulāros ienākumus, piemēram, algu, pensiju, uzturlīdzekļus, valsts kompensācijas vai pabalstus u.c. Šajā pusē var būt uzskaitīti arī neregulāri ienākumi, piemēram, prēmijas, papildus darba ienākumi, nauda, ko esat saņēmuši pārdodot tehniku vai citas sev nevajadzīgas mantas.

Kad visi ieņēmumi ir pierakstīti, tad lapas otrā pusē sarakstiet visus ģimenes izdevumus un saistības. Arī tās būtu jāsakārto līdzīgi – vispirms ikmēneša regulārie izdevumi, piemēram, kredīti, līzingi, pēcapmaksas, īre, komunālie maksājumi, elektrības, interneta, tālruņa rēķini, pārtika u.c. Tam seko neregulārie izdevumi, piemēram, jāapmeklē zobārsts, jāsamaksā zemes nodoklis, jāiegādājas jauns ziemas inventārs u.c.

Šādā veidā var sastādīt ģimenes ikmēneša budžetu, bet balstoties uz to – budžetu arī ilgākam laika periodam.

Ienākumu - izdevumu proporcija

Ieteicams 60% no ģimenes ienākumiem novirzīt ikmēneša izdevumiem, bet pārējos 40% sadalīt trīs daļās: ilgtermiņa uzkrājumiem, uzkrājumiem konkrētam mērķim (jauns automobilis, dzīvokļa remonts, ceļojumus u.c.) un brīvajam laikam.

Par brīvā laika tēriņiem tiek uzskatītas visas neobligātās aktivitātes, piemēram, kino, restorānu, koncertu, dzimšanas dienu vai teātru apmeklējumi, nedēļas nogale SPA vai izklaide ar draugiem. Brīvā laika līdzekļos jāierēķina arī, piemēram, Ziemassvētku dāvanu iegāde un cienasts dzimšanas dienas galdam. Summa, kas ir paredzēta brīvā laika aktivitātēm, nav obligāti jāiztērē, to var pārnest arī uz nākamajiem mēnešiem.

Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi nav domāti jaunu mantu iegādei vai, lai dotos ceļojumā. Šie uzkrājumi paredzēti, piemēram, pensijas vecumam vai bērniem savas dzīves uzsākšanai.

Katra ģimene var ieviest savas korekcijas, taču kopumā ienākumu un izdevumu proporcijai būtu jābūt šādai:

60% no ienākumiem, lai segtu ikmēneša saistības;

15% - brīvajam laikam;

15% - uzkrājums kādam mērķim;

10% - ilgtermiņa uzkrājumi.

Uzkrājumus var noguldīt termiņnoguldījumos (labāki procenti, bet, ja noguldījums tiek pārtraukts pirms termiņa, tiek zaudēti procenti vai jāmaksā līgumsods) vai uzkrājošajos noguldījumos jeb depozītos (procenti ir zemāki, bet, ja nepieciešams, naudu var jebkurā brīdī izņemt).