Ikmēneša ietaupījumi nav tikai bagātnieku izprieca

Nav nekāds noslēpums, ka lielai daļai Latvijas ģimeņu nav nekādu lielo iekrājumu. Tiesa gan – pēc pēdējās ekonomiskās krīzes ļaudis sākuši iekrāt vairāk, un šobrīd četri no katriem pieciem cilvēkiem apgalvo, ka vismaz kaut kādi ietaupījumi viņiem ir. Taču pārsvarā tie ir tikai kādu 1-2 mēnešu ienākumu apjomā vai pat mazāk.

Iekrājumu veidošanas uzsākšana ir vairāk psiholoģisks solis, kura speršanai nepieciešams ne tik daudz lielu ienākumu, cik gribasspēka. Tas ir tāpat kā veselības sportā, kur vislielākais izaicinājums ir piecelties no dīvāna un, kad tas ir izdarīts, tad jau vairs nav nekādu problēmu noskriet apkārt kvartālam.

Krāt var sākt no pavisam mazām summām – lai tie būtu kaut vai pāris procenti no ienākumiem. Protams, lieliski būtu, ja uzreiz varētu atlikt 10 vai pat vairāk procentu, taču dzīve pierāda, ka vairumam tas neizdodas.

Iekrājumiem var izveidot atsevišķu norēķinu kontu, kas nav saistīts ar bankas karti un kur katrā algas dienā ieskaiti noteiktu summu, – tad nebūs iespējams tik vienkārši šai naudai piekļūt un to iztērēt.

Droši sāc ar mazām summām! Varētu domāt – kāds gan labums no katru mēnesi atliktajiem 20 eiro, taču var domāt arī savādāk – gadā savāksies jau pāris simti eiro, kas var noderēt negaidītam automašīnas remontam vai jaunam ledusskapim, ja vecais pēkšņi iziet no ierindas.

Svarīgākais ir spēt katru mēnesi kaut ko atlikt. Tas uzreiz ļaus labāk tikt galā situācijā, kad uzradīsies negaidīti izdevumi – nevajadzēs uzreiz stiept roku pretī jaunam kredītam. Ja krāt sāksiet visa ģimene kopā, uzreiz norunājiet, kad un uz kādiem noteikumiem šos uzkrājumus drīkstēs izmantot.