CIK LIELAI JĀBŪT ALGAI?

Bez jebkādas papildinformācijas šis jautājums, protams, ir bezjēdzīgs. Ikviens gribētu, lai mēneša beigās bankas kontā būtu iespējami lielāka summa. Jautājuma patiesā jēga ir cita – bieži vien cilvēkam ir iespējams izvēlēties, cik daudz nopelnītā saņemt algā un cik – kādā citā veidā.

Nav noslēpums, ka Latvijā joprojām ir sektori, kuros aplokšņu algu tradīcija nav zudusi. Virsrakstā izteiktais jautājums attiecas arī uz mazajiem uzņēmumiem, kam pašiem jāizlemj, cik lielu naudas daļu izmaksāt algās un cik noformēt kā dividendes.

Atbildot uz jautājumu, jāraugās no trim skatupunktiem – nodokļi, ētiskais aspekts un praktiskais aspekts. Valsts ieņēmumu dienests pēdējos gados ir veicis lielu darbu, lai samazinātu aplokšņu algu īpatsvaru, un par to, cik liela alga mazajos uzņēmumos ir saprātīga un cik daudz var nopelnīt ar uzņēmējdarbību, ir ticis daudz diskutēts, un ir pat bijušas tiesas prāvas.

Apskatīsim 3 ļoti praktiskus aspektus, kas norāda, cik sāpīgi dažādās shēmas ar kreisajām algām var atspēlēties nākotnē.

Kredītspēja. Bieži vien gadās nonākt situācijās, kad pēkšņi nepieciešams iegādāties mantu, kam nepietiek līdzekļu, lai samaksātu uzreiz. Var gadīties, ka, piemēram, vecā veļasmašīna negaidīti salūst, auto iekļūst avārijā, vai varbūt jāpērk jauns dzīvoklis. Varbūt vienkārši iegribas kredītkarti, lai pasūtītu lidmašīnas biļetes vai iepirktos kādā interneta veikalā.

Visu šo darbību priekšnoteikums ir, ka banka izvērtēs tavu kredītspēju, un to pārbaudīt var pēc iesniegumā sniegtajiem datiem, kā arī datiem, ko iegūst, veicot pieprasījumus datubāzēs, lai iegūtu informāciju par cilvēka ienākumiem un saistībām. Šeit galvenais arguments ir fakti, jo tavs skaistais stāstījums nevienu neinteresēs. Bankas var pārbaudīt cilvēka oficiālos ienākumus, bet viss pārējais – tai skaitā iespējamās nākotnes dividendes vai pēc mutiskas vienošanās saņemtā darba samaksa skaidrā naudā – bankas lēmumu īpaši neietekmēs. Tādējādi var gadīties, ka tavi ienākumi ir visai pieklājīgi, taču tie nav legāli, un banka var atteikt tev nepieciešamo kredītu, bet tu paliec bez jauna mājokļa, auto vai veļasmašīnas.

Valsts atbalsts. Nelaime diemžēl nenāk brēkdama, tā pielavās nemanot, un no tās nav pasargāts neviens - jebkurš no mums vienā jaukā brīdī var attapties situācijā, kad līdzšinējai darbavietai vairs neesi vajadzīgs.  Sliktākajā gadījumā var notikt tā, ka esi guvis kādu nopietnu traumu vai veselības traucējumus, kuru dēļ vairs nevarēsi turpināt strādāt pašreizējā darbavietā.

Latvijā darbojas dažādas atbalsta sistēmas, kuras paredzētas, lai palīdzētu šādos gadījumos. Taču pabalstu apjoms tiek aprēķināts no nodokļiem, kas iemaksāti no oficiāli saņemtās algas. Tātad gan bezdarbnieka, gan slimības pabalsts atkarīgi no tā, cik liela ir cilvēka oficiālā alga.

Vecumdienas. Par to, vai vecuma pensijas apmēram vajadzētu būt atkarīgam no darba gados nopelnītā, redzējumi var būt dažādi. Taču skaidrs ir viens – šobrīd šie lielumi ir saistīti, tāpēc mazāki oficiālie ienākumi (jeb mazākas sociālās iemaksas) nozīmē arī mazāku pensiju vecumdienās. Daudziem ir jāveic arī obligātās iemaksas pensiju 2. līmenī, kuras tāpat atkarīgas no oficiālās algas.

Jāsaprot, ka likumi ir domāti visiem, un aplokšņu algas, kā arī dažādas shēmas un krāpšanās ir slikti ne tikai no ētiskā viedokļa, bet arī var radīt praktiskas problēmas, kuras shēmotāji nespēj vai negrib paredzēt.