JA MAN BŪTU VAIRĀK NAUDAS, ES BŪTU LAIMĪGS!

Kurš gan no mums kaut reizi dzīvē nav tā nodomājis, īpaši stresa apstākļos? Bet nauda un stress nav labi draugi. Vai tev ir stress, ko radījušas naudas problēmas? Vai varbūt tomēr stress rada naudas problēmas? Tā vai citādi, bet tomēr nevajadzētu pieļaut šo abu divu lietu kopā būšanu – jo tā neatstāj labu iespaidu uz tava konta saturu. Pastāvīgs saspringums neļauj tev pieņemt izsvērtus finansiālos lēmumus: maciņš biežāk atveras dažādiem impulsa pirkumiem, vai atkal kāds no obligātajiem maksājumiem paliek nesamaksāts. Tas var novest pie tā, ka tiek nelabvēlīgi ietekmēti arī citi tavas dzīves aspekti.

Vai atpazīsti kādu no šīm situācijām?  

1. Katru reizi, kad jūties nomākts, garastāvokli uzlabo iepērkoties.
2. Katru reizi, kad dažādu pienākumu un stresa ir pāri galvai, tu paņem brīvu dienu. Dažu labu reizi pat aizdodies uz SPA vai mazā ceļojumā.
3. Tev pastāvīgi ir sajūta, ka vilnis tev nāktu pār galvu, jo tu nespēj nopelnīt pietiekami, lai savilktu galus.
4. Jūties kā slazdā. Visa nauda aiziet kredītu segšanai, un dzīves baudīšanai nepaliek nekā.
5. Domas par naudas lietām tev rada trauksmes vai apjukuma sajūtu.

Ja jā, tad kaut kas ir jādara. Daudzi maldīgi domā, ka, ja vien viņiem būtu kaut mazliet vairāk naudas, viņi būtu laimīgi. Jā, vienu otru problēmu var atrisināt ar naudas palīdzību, īpaši, ja esi bez darba vai strādā maz atalgotu darbu. Taču vispārīgi vairāk naudas nozīmē arī vairāk izdevumu. Tāpēc atrisinājums būtu atrast sava stresa avotu un to likvidēt, bet savas naudas lietas risināt tā, lai slikts garastāvoklis vai kādas citas emocijas tās neapdraudētu.

Kas vēl varētu palīdzēt?

• Pajautā sev, kāpēc tu esi veikalā. Iepirkšanās stresa mazināšanai ir pielīdzināma alkohola lietošanai lielos apmēros. Sākumā ir ļoti jauki, bet pēc tam seko paģiras un nožēla. Tā vietā, lai meklētu sīkus prieciņus, labāk risini problēmu. Dzīvē ir maz tādu problēmu, kas atrisinātos pašas no sevis. Tā tev arī paliks vairāk naudas.
• Paņem darbā pauzi, bet samērīgu. Aizvien vajag spēt atrast laiku sev, taču, ja to darīsi pārāk bieži, tad cietīs ne tikai bankas konta stāvoklis, bet arī karjera. Tā tu vari vēl zaudēt darbu, pietam, cietīs arī tava reputācija. Tāpēc stresa mazināšanai atrodi tādu līdzekli (treniņi, masāžas, psihologa konsultācijas un tml.), ko vari izmantot ārpus darba laika.
• Uzstādi jaunus mērķus. Varbūt dažreiz, plānojot ģimenes budžetu, pret sevi esi pārāk skarbs? Pārskati vēlreiz savus ienākumus un izdevumus un apdomā, kur tu varētu mazliet piekāpties. Plānošana un taupīšana ir laba lieta, bet sava darba augļus taču vajag varēt arī izbaudīt. Ja arī pēc budžeta pārskatīšanas joprojām šķiet, ka naudas nepietiek, tad ir jāapsver darba maiņa vai papildu darba iespējas.
• Pārskati savus kredītus. Ja tev šķiet, ka kredīta atmaksa tavam konta stāvoklim ir nāvējoša, meklē citus kredītu piedāvājumus, lai pārkreditētu savus esošos parādus uz izdevīgākiem noteikumiem. Noteikti pārbaudi savos šībrīža līguma noteikumos, cik maksā kredīta iepriekšēja atmaksa.
• Kontrolē situāciju. Naudas tēma mums rada stresu un apjukumu tad, ja mums nav skaidra priekšstata par esošo situāciju. Ņem papīru un pildspalvu, vai atver Excel, un sāc sistemātiski uzskaitīt savus ieņēmumus un izdevumus. Kad ieraudzīsi patieso ainu, tā nemaz nebūs tik traka, taču noteikti atradīsies pozīcijas, ko uzlabot.
• Maini attieksmi. Domājot vai runājot par naudu, labāk radi sevī pozitīvu noskaņu. Naudas stress mēdz tirdīt arī krietni turīgus cilvēkus, tā ka viss atkarīgs no domāšanas veida. Ja tu būsi pateicīgs par to, kas tev jau ir, un pārliecināsi sevi, ka tu savas naudas lietas spēj kontrolēt, tad arī daudz vieglāk spēsi atrisināt problēmas.
• Sagatavojies nākotnei, taču paliec tagadnē. Viens no galvenajiem naudas stresa cēloņiem ir raizes par nākotni. Kas būs, ja notiks sliktākais? Kad tas notiks, tad arī rīkosies. Pirms tam vari veikt kādus sagatavošanās darbus, taču jukt tāpēc prātā gan nevajadzētu.
• Lūdz palīdzību. Ja nekas cits nepalīdz, tad lūdz kādam padomu. Palīdzēt var arī draugi un radi.